Livars – Sveiks,
Artur! Kādi jaunumi franču leģionāra dzīvē?
Arturs Lazdiņš – Ja jautājums
ir par to, kādi jaunumi Franču leģiona dzīvē - tad varu teikt, atgriežoties pēc
atvaļinājuma nekas nav mainījies. Viss iet ierasto kārtību. Tikai -
esmu pārgājis citā vadā.
Arturs Lazdiņš – Karavīram no Franču leģiona (man) būt atvaļinājumā – tā ir kā paradīze ... jo nebiju savus mīļos un
ģimeni redzējis veselu gadu .... un ierados ... bez iepriekšēja brīdinājuma ...
Livars – Tātad
– biji Latvijā, Valkā?
Arturs Lazdiņš – Jā, biju Latvijā un biju arī savā dzimtajā pilsētā –
Protams, prieks satikt visus
draugus un mīļotos cilvēkus, kā arī ģimeni, tādu prieku nespēj nekas aizstāt
...
Livars – Kāda
izskatās Latvija?
Arturs Lazdiņš – Ūuuu ... tas ir smags jautājums ... atbraucot uz Latviju ... man likās,
ka tur valda nabadzība un skaudība.
Bet es mīlu to zemi, tik es
ienīstu to „kārtību” – kas tur valda ...
Livars – Cik ilgi biji mājās, ko redzēji, ko darīji ... ar kādām domām atgriezies Francijā?
Livars – Cik ilgi biji mājās, ko redzēji, ko darīji ... ar kādām domām atgriezies Francijā?
Arturs Lazdiņš – Biju mājās – Latvijā tikai 10 dienas, bet man pietika ... gan atpūtas,
gan – paskatīties, kā latvieši dzīvo
... uzreiz pamaniju, kas ir „īsts” latvietis ... tāds skaudīgs un mantrausīgs
cilvēks ...
Lai būtu laimīgs – man neko vairāk nevajag, kā gaisu - ko elpot un
tuvos, ko mīlēt ... nauda ir tikai papīra gabals, kas nespēj atsvērt cilvēku
mīlestību ...
jo dzīvē ir daudz svarīgākas
lietas ...
es nenoliedzu, lai izdzīvotu
– ir vajadzīga nauda.
Livars – Vai nebija grūti aizbraukt no Latvijas?
Arturs Lazdiņš – Bija divējādas sajūtas ...
Protams, ka bija grūti ...
Bet, no otras puses, redzot
to situāciju, kas valda Latvijā – gribējās to pēc iespējas pamest ātrāk ...
Arturs Lazdiņš – Īstenībā, nē ... jo es sapratu, ka pagaidām man tur
nav ko darīt ...
Livars – Vai
Francijā Tu jūties vajadzīgs un jau piederīgs? Kam piederīgs?
Arturs Lazdiņš – Es nejūtos piederīgs ... bet es daru savu savu darbu.
Godīgi runājot, ja LV turpināsies tāda attieksmes pret cilvēkiem,
es pieņemšu Francijas pilsonību ...
Godīgi runājot, ja LV turpināsies tāda attieksmes pret cilvēkiem,
es pieņemšu Francijas pilsonību ...
Livars – Zinu,
Tu tikko biji arī Amerikā?
Arturs Lazdiņš – Jā, es tur biju, es redzēju to zemi ... un es gribētu tur atgriezties un
dzīvot, gribētu vēl, protams, pabūt Kanādā ...
bet pagaidām – ASV ir mana
sapņu zeme ...
Livars – Kā tad
ar Valku, kā tad ar Latviju?
Arturs Lazdiņš – Zini, teikšu tā, kā jau ar visu Latviju ...
te valda skaudība un nabadzība, redzot to, lai arī cik grūti ir atgriezties,
te valda skaudība un nabadzība, redzot to, lai arī cik grūti ir atgriezties,
man patika pavadīt atvaļinājumu
Latvijā,
bet nu pagaidām, neredzu
iespēju tur dzīvot, tik vien – kā atpūsties ...
Livars – Kādu
Tu redzi savu nākotni?
Arturs Lazdiņš – Labs jautājums... Nezinu, vai mana nākotne būs saistīta ar armiju, bet zinu to, ka redzu sevi nākotnē: kā labu vīru, kas pastāv par savu gimeni ...
Arturs Lazdiņš – Labs jautājums... Nezinu, vai mana nākotne būs saistīta ar armiju, bet zinu to, ka redzu sevi nākotnē: kā labu vīru, kas pastāv par savu gimeni ...
Livars – Kur
dzīvos Tava ģimene?
Arturs Lazdiņš – Tad, kad apprecēšos, tad mana sieva dzīvos ar mani.
Ne jau nauda dzīvē ir
galvenais ...
Livars – Noslēdzot šīs dienas sarunu, trīs galvenās
lietas, uzstādījumus tavā turpmākajā dzīvē?
Arturs Lazdiņš – Ticība, cerība, mīlestība!
* * *
2 komentāri:
Smeldzīga, bet godīga intervija! Vēlu rast mieru Dzimtenē, ja iespējams...
Paldies par publikāciju!
Paldies, Valter! ...
vai katrs pats savas laimes kalējs?
jautājumu vairāk, kā atbilžu ...
un karavīram būt - nav zemi art ...
Ierakstīt komentāru